Brokastīs parasta putra var kļūt par īstu desertu, ja vien zināt vienkāršu paņēmienu, kā putraimus atbrīvot no rūgtuma un padarīt tos krēmīgus.
Manā virtuvē rīti parasti sākas ar tējkannas klusu dūkšanu un putras vārīšanu. Ilgu laiku man šķita, ka putra ir tikai parasta, sātīga maltīte, līdz pamēģināju nedaudz citādāku pagatavošanas veidu. Izrādās, pat visvienkāršākie putraimi var kļūt par kaut ko līdzīgu desertam, ja vien zina dažus mazus knifus.
Kāpēc prosa ne visiem garšo
Daudzi izvairās no prosas putras, jo tā mēdz sanākt nedaudz rūgta vai sīva. Arī es agrāk īpaši neaizrāvos ar šo putru tieši šīs piegaršas dēļ. Tad es uzzināju, ka šis rūgtums rodas no dabīgajām eļļām, kas ir putraimu virspusē. Ja tās kārtīgi nenomazgā, garša tiešām nav tā labākā.
Tagad es prosu mazgāju ļoti rūpīgi. Es ieberu putraimus sietā un tecinu virsū aukstu ūdeni, kamēr tas kļūst pilnīgi caurspīdīgs. Tas ir pirmais solis uz to, lai putra garšotu pēc bērnības un siltuma, nevis pēc kaut kā rūgta.
Mans slepenais paņēmiens ar ūdeni
Lai putra būtu tiešām maiga, es to nekad nevāru uzreiz pienā. Esmu pamanījusi, ka vislabākā tekstūra sanāk tad, ja putraimus vispirms “atmodina” ūdenī. Es ieberu tīro prosu katliņā, uzleju krietni daudz ūdens un ļauju tam uzvārīties.
Pēc tam es samazinu uguni un pavāru burtiski četras minūtes. Šis ir tas brīdis, kad es visu pirmo ūdeni noleju nost. Es pat vēlreiz noskaloju prosu ar karstu ūdeni turpat sietiņā. Tieši šis vienkāršais solis pilnībā likvidē jebkādu rūgtumu. Tikai tagad putraimi ir gatavi kļūt par īstu brokastu desertu.
Piens un lēna gatavošana
Kamēr prosa atpūšas sietā, es citā katliņā uzsildu pienu. Es to neuzvāru līdz galam, bet ļauju tam kļūt kārtīgi karstam. Tad es beru iekšā savu sagatavoto prosu. Karsts piens palīdz putrai saglabāt krēmīgumu un neļauj putraimiņiem salipt nepievilcīgā kunkulī.
Vārīšana aizņem tikai kādas piecas līdz septiņas minūtes. Es nekad neaizmirstu pievienot šķipsniņu sāls, jo tā izceļ saldumu. Cukuru es lieku pavisam nedaudz, jo man patīk, ja garša ir dabiska. Kad putra šķiet gandrīz gatava, es uzlieku katliņam vāku, izslēdzu uguni un vienkārši pagaidu.
Pacietība atmaksājas
Šis ir tas brīdis, kad notiek lielākā burvība. Putrai ir “jāatpūšas” vismaz desmit vai piecpadsmit minūtes. Zem vāka putraimi pabeidz briest un uzsūc atlikušo pienu, kļūstot par vienmērīgu, maigu masu. Ja sāk ēst uzreiz no plīts, putraimi var šķist nedaudz par stingru, bet pēc atpūtas tie ir mīksti kā mākonis.
Es pati esmu novērojusi, ka tieši šī gaidīšana padara putru krēmīgu. Putraimi vairs nav atsevišķi graudiņi, tie it kā savienojas kopā ar pienu. Smarža, kas šajā brīdī izplatās pa virtuvi, uzreiz rada mājīguma sajūtu pat vissasalušākajā janvāra rītā.
Sviesta burvība un pasniegšana
Pirms pašas likšanas šķīvjos es katliņā iemaisu krietnu gabaliņu laba sviesta. Esmu mēģinājusi lietot arī kausēto sviestu jeb “gī”, un tas dod vēl bagātīgāku, nedaudz riekstainu garšu. Sviests ir tas, kas savieno visas garšas un piešķir putrai to zīdaino spīdumu, kas raksturīgs labiem desertiem.
Mūsu mājās šādu putru ēd gan lieli, gan mazi. Reizēm es pa virsu uzberu nedaudz kanēļa vai uzlieku kādu ogu no saldētavas krājumiem. Bet godīgi sakot, tā ir tik garšīga, ka nekādas īpašas piedevas pat neprasās. Tā ir vienkārša, sātīga un reizē tik smalka ēdiena sajūta.
Kas nepieciešams šādām brokastīm:
Prosa: viena glāze (labi noskalota).
Ūdens: pusotrs litrs (pirmajai vārīšanai).
Piens: trīs glāzes (jau tālākai gatavošanai).
Garšvielas: šķipsniņa sāls un tējkarote cukura (pēc gaumes).
Sviests: dāsna karote pasniegšanai.
Svarīgākais šajā receptē ir nesteigties un ļaut putrai savu laiku katliņā zem vāka. Tieši tad tā kļūst par to krēmīgo brīnumu, ko gribas baudīt katru rītu.
